Menu
Lai cilvēki ēkās justos ērti un komfortabli, nepietiek ar pieņemamu gaisa temperatūru. Viens no būtiskākajiem iekštelpu komfortu noteicošajiem faktoriem ir telpu gaisa kvalitāte. Jo biežāk un vairāk telpas vēdinām, jo augstāk telpu gaisa kvalitāte. Taču jāņem vērā, ka pārmērīga telpu vēdināšana ziemas laikā rezultēsies lielos apkures rēķinos. Līdz ar to ēkās nepieciešams domāt pie pareizas un sabalansētas ventilācijas sistēmas, kas nodrošina gan ar nepieciešamo svaigā gaisa apjomu, gan neveido pārmērīgu augstus apkures rēķinus.
Visbiežāk Latvijā redzam, ka ēkas paļaujas uz dabīgo ventilācijas sistēmu – gaiss ēkā nonāk verot vaļā logus, durvis un pa norobežojošo konstrukciju neblīvumiem. Šāda sistēma no energoefektivitātes viedokļa ir neefektīva un ļoti grūti regulējama. Parasti ēkās ar dabīgo ventilācijas sistēmu ir ļoti slikta telpu gaisa kvalitāte. Lielākā daļa padomju laikā celto ēku tika projektētas tādā veidā, ka āra gaiss samērā viegli var nokļūt telpas. Taču pēc ēku logu nomaiņas un norobežojošo konstrukciju siltināšanas mēs redzam, ka āra gaiss telpās vairs niekļūst.
Paredzams, ka nākotnē dabīgā ventilācija ēkās paliks kā pagātnes mantojums, bet visas jaunās un atjaunotās ēkas tiks aprīkotas ar efektīvu mehānisko ventilāciju ar siltuma atgūsānu
Mehāniskā ventilācijas sistēma ir ventilācijas veids, kad svaigais gaiss ēkā nonāk ar mehānisku sistēmu palīdzību. Parasti gaisa kustība šādās sistēmās tiek ierosināta ar ventilatoru palīdzību.
Mehāniskās ventilācijas sistēmas sastāv no gaisa vadiem, gaisa apstrādes iekārtām, difucoriem un citām komponentēm, kas nepieciešamas šīs sistēmas darbībai.
Svarīgi, lai mehāniskā ventilācijas sistēma ir aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Rekuperācijas sistēmas uzdevums ir atgūt siltumenerģiju no aizejošā, siltā telpas gaisa un nodot šo siltumenerģiju ienākošajam, aukstajam, svaigajam gaisam. Tādā veidā iespējams ietaupīt līdz pat 80% no tās siltumenerģijas, kas nepieciešama svaigā, aukstā āra gaisa uzsildīšnai. Eksistē dažāda veida rekupērācijas sistēmas, kur katrai no šīm sistēmām ir savas priekšrocības un trūkumi.
Mehānisko ventilācijas sistēmu pirmsākumos Latvijā bieži saskārāmies ar situāciju, kad šī sistēma tiek uzstādita un pēc pāris mēnešiem tā vairs netiek darbināta. Iemesls tam bija augstie elektroenerģijas rēķini no šo sistēmu darbināšanas. Faktiski gna augstier elektroenerģijas rēķini nav mehāniskās ventilācijas sistēmas vaina, bet gan šīs sistēmas nepareizas ekspluatēšanas rezultāts. Mehāniskajām ventilācijas sistēmām ir jādarbojas tad, kad telpās nepieciešama svaigā gaisa padeve. Nav jēgas skolas ēkās darbināt mehānisko ventilāciju naktīs, kad ēkā nav neviena skolnieka vai skolotāja.
Arvien biežāk tiek uzstādītas mehāniskās verntilācijas sistēmas, kuru darbība tiek kontrolēta atkarībā no telpu gaisa CO2 kncentrācijas. Šādas iekārtas pašas nosaka, cik un kad svaigo gaisu padot ēkā, lai nodrošinātu pieprasīto telpu gaisa kvalitāti.
