Ēku jumti var būt staigājami vai nestaigājami (ejami vai neejami) un plakani vai slīpi; katrā gadījumā izolācija ir atšķirīga.

Tiek izšķirtas divas jumtu veidu konstrukcijas – jumti un bēniņi.

Jumti ir norobežojošā konstrukcija, kas tieši saskarās ār āra gaisu, bet bēniņi ir konstrukcija, kad virs ēkas augšējā apdzīvojamā stāva ir izbūvēts tehniskais stāvs.

Jumtu un bēniņu siltināšana ir neatņemama ēku atjaunošanas sastāvdaļa. Parasti Latvijā jumtu siltināšanai tiek izmantots siltumizolācijas biezums 200-250 mm beizumā, bet bēniņu grīdas siltināšana tiek veikta ar 250-300 mm biezu siltumizolācijas slāni. Veicot ēku jumtu un bēniņu siltināšanu ir svarīgi nodrošināt arī to, ka jaunais siltumizolācijas slānis necieš no lietus un sniega kušanas ūdens ietekmes. Līdz ar to jumtu un bēniņu siltināšanas laikā ir svarīgi nodrošināt arī jumtu segumu spēju aizturēt klimatiskos apstākļus. Bieži vien jumtu un bēniņu siltināšanas izmaksas ir ievērojami zemākas nekā jumta seguma atjaunošanas izmaksas.

Ja tiek siltināti ēkas bēniņi, tad arī ir svarīgi nodrošināt to, ka pēc sitināšanas pa ēkas bēniņiem ir iespējams pārvietoties. Līdz ar to veicot ēku bēniņu siltināšanu, nepieciešams arī vai nu siltumizolācijas slāni pārklāt ar materiālu, pa kuru iespējams pārvietoties, vai arī izveidot laipas, kas atrodas virs jaunā siltumizolācijas slāņa.