Parasti ēkās tiek izdalītas sekojošas norobežojošās konstrukcijas:
1. Jumts vai bēniņu grīda
2. Ārsienas
3. Pirmais stāvs vai grīda uz neapsildāmu pagrabu
4. Saskarē ar neapsildāmu zonu (garāžu)
5. Logi
6. Durvis/Vārti
Ēku norobežojošo konstrukciju siltināšanai tiek izmantoti dažāda veida siltumizolācijas materiāli, kuru siltumvadītspēja ir ļoti zema. Visbiežāk tiek izmantoti tādi materiāli kā akmens vate putu polistirols, putu poliuretāns un putu poliizocianurāts.
Logu nomaiņai parasti tiek izmantoti trīsstiklu pakešu logi, kuru siltuma caurlaidības koeficients U ir robežās no 0,8 līdz 1,1 W/m2K. Oriģinālajiem logiem, kurus uzstādīja padomju laikos celtās ēkas, siltuma caurlaidības koeficients ir robežās no 2,4 līdz 2,8 W/m2K. Vienkārtīga stiklojuma U vērtība ir 5,7 W/m2K. Jo lielkāka ir U vērtība, jo vairāk siltumenerģijas caur šo konstrukciju tiek zaudēts
Latvijā ēku norobežojošo konstrukciju normatīvās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības ir noteiktas 2019.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” – https://likumi.lv/ta/id/307966-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-002-19-eku-norobezojoso-konstrukciju-siltumtehnika